Ievads

Vērtīgie psalmi

Ievērības cienīgas ir tās dzejas vārsmas, kuras tiek uzskatītas par vērtīgām cauri gadu simtiem. Psalmi ir tādi cauri gadu tūkstošiem! Psalmos ir kaut kas paliekošs un vērtīgs. Tos ir lasījuši paaudžu paaudzēs.

Vingrinājumiem ikdienā tiks izmantoti šie psalmi. Tie būs mūsu apceres avots. Psalmos ir visu emociju gamma: lūgšanas pēc palīdzības, aizlūgumi, uzticības apliecinājumi un dusmas pret ienaidniekiem, pamestība, aizrautīga slavas dziesma... Tie atbalsojas mūsos. Un ir daži psalmi, kas tā arī nerod atbalsi mūsos; tie paliek sveši un nesaprotami.

Psalmi var izteikt mūsu bailes, prieku, nomāktību, pateicību, apdraudējuma pieredzi, laimi un nelaimi. Tie mūs nostāda Dieva priekšā personiskām attiecībām. Tāpēc ikdienas vingrinājumos sekosim psalmu ierādītām risēm. Uzmanības pilns klusums un gaidīšana Dieva priekšā ar psalmu palīdzību var palīdzēt atjaunot attiecības ar Dievu, tās nostiprināt un padziļināt.

Šī programma ir 4 nedēļām. Katras dienas iedvesmai būs Rakstu vieta. Tās iemācīšanās no galvas un atkārtošana pie sevis ir sena metode, kā Dieva vārdus padarīt par savu dzīves lielāko dārgumu.

Psalmi kā lūgšanas dārgums

Psalmi bija Israēla tautas lūgšana Vecās Derības laikos. Jūdi ar psalmiem Dievu lūdza gan savos dievkalpojumos sinagogā, gan individuāli. Psalmus zināja no galvas. Šajā psalmu lietošanas – zināšanas tradīcijā ir arī Jēzus, Marija, apustuļi un viņu mācekļi. Šo tradīciju Baznīca ir glabājusi dievkalpojumu praksē liturģijā, , Stundu lūgšanās gregoriskajos dziedājumos. Psalmu teksti ir tikuši rečitēti, izdziedāti skaistā melodijā vai izrunāti. Vajāšanu laikos čukstot psalmu rindas, kristieši sagatavojās savam moku ceļam un nāvei.

Kad ir sacerēta un pierakstīta pirmā šāda veida dzeja, nav zināms. Daudziem psalmiem ir ķēniņa Dāvida vārds. Viņš ir miris ap 960.gadu pirms Kristus. Viņš pats ir dziedājis psalmus cītaras jeb arfas pavadībā. Tāpat ir arī iespējams, ka viņa dzeja ir kalpojusi par paraugu arī citiem; tad „Dāvida psalms” nozīmē piederību noteiktam žanram.

Bībeles kanonā ir 150 psalmi. Tie ir tapuši laika posmā no 9,8.gs.-1.gs.pirms Kristus . Tie visi ir bijuši Jerusālemes tempļa dievkalpošanas garīgie dārgumi.

Ko nozīmē garīgie vingrinājumi ikdienā?

Tas ir veids, kā atrast, nosargāt un padziļināt attiecības ar Dievu savā ikdienā. Psalmi var mūs izaicināt, lai mainītu ikdienas paradumus. Psalmi var skaidrāk izteikt pārdzīvoto ikdienā. Psalmi var konfrontēt vai gluži pretēji - ienest saskaņu. Psalmi var mācīt jaunus vārdus personiskā lūgšanā un veidot jaunas attieksmes. Ja ticība kopumā ir jaunas valodas apguve, tad Vingrinājumi ar psalmiem ir Ābeces apguve.

Vingrinājumi kļūs auglīgi, ja tos vispirmām kārtām centīsmies attiecināt uz sevi, padarīt par savas pieredzes daļu. Dievbijīgu domu krāšana ar mērķi pamācīt citus šo vingrinājumu kontekstā ir uzskatāma par novēršanos no mērķa: „Citus tu māci, bet pats sevi nē?”

Vingrinājumi nav tikai prāta aktivitāte. Vingrināts tiek cilvēks tā kopumā (miesa, dvēsele, prāts, griba, sirds). Šie vingrinājumi vedīs uz uzticības piepildītu klusumu. Šajā klusumā vēlāk atradīsies vārdi, kurus teikt citiem Dieva uzdevumā.

Vingrinājumi var atvērt jaunu skatu un auglīgāku pieeju Rakstiem. Psalmi kā uzticams pavadonis mūs šajā ceļā pavadīs.

Daži palīdzoši ieteikumi lūgšanu laikam

Es atrodu laiku un palieku tam uzticams

Ir svarīgi, ka Vingrinājumam katru dienu atrodam noteiktu laiku (kad un cik ilgi). Ir prātīgi izmantot ieraduma spēku un vingrināties vienmēr vienā un tajā paša laikā. Ilgums jāatrod visoptimālaikais katram pašam individuāli (30-60.min). Pie atrastā jāpaliek.

Es atrodu vietu un stāju

Ir svarīgi atrast vietu, kur varu justies labi un būt netraucēts (istaba, baznīca). Vietu var vienkārši iekārtot (svece, ikona, ziedi, u.c, kas palīdz savākties). Uz durvīm – uzraksts „Lūdzu neraucēt!”

Labi ir atrast vislabāko stāju, kas palīdz būt uzmanīgam, atvērtam, modram (stāvot, sēžot, uz ceļiem...)

Vietu un stāju var mainīt, ja tas palīdz labāk izdzīvot attiecīgo tēmu. Palikt pie atrastā.

Es ļaujos Rakstu vārdiem

Paša domas, maldīgi priekšstati, stereotipi, fiksācijas reizēm var traucēt sastapt Dievu šeit un tagad. Bieži vien arī cīņa ar blakus domām nesanāk diezko sekmīga. Tāpēc es atstāju to, lai uzticētos Dieva vārdu vadībai.

Tāpat traucējoši var kļūt arī paša vārdu daudzums lūgšanā. „Kad Dievu lūdzat, nepļapājiet kā pagāni...”. Tāpēc labāk uzticībā ļaujos Dieva vārdiem un palieku pie tiem arī tad, ja „nekas nenotiek”.

Lūgšanas laika struktūra

1. Iezīmēt noteiktu sākumu. (iededzu sveci, apzīmēju sevi ar Krusta zīmi, paklanos, noskūpstu Rakstus, nometos uz vaiga zemē u.c.)
2. Tagadnes apzināšanās. Palīdz ieklausīšanās apkārtējos trokšņos, savās domās, sajūtās, elpā. Es esmu šeit ar visām savām sajūtām, domām, šaubām. Es nostājos mīlošā Dieva priekšā. Es izšķiros veltīt šo klusuma laiku Dievam, lai tas ir Viņa laiks, Viņa vadība.
3. Lūgšana. Saku lūgšanu, kas mani ir iedvesmojusi iepriekšējā laikā, ko esmu atradis pats vai citi. (Sk.zemāk) Es prieku lasīšanai lūdzu no augšienes, kas citādi manī var arī nebūt.
4. Psalms. Izlasu 3-5 reizes attiecīgo dienas Rakstu vietu.
5. Ļaut Rakstiem iedarboties. Kas mani šajos vārdos uzrunā? Kas aizskar? Vai tas sniedz kādu iepriecinājumu, mierinājumu? Vai tas rada manī pretestību, nemieru, spriedzi? Kā es teiktu? Kada ir mana pieredze ?
6. Palikt lūgšanu sarunā. Es vienkāršos vārdos runāju ar Jēzu/Dievu par to, kas mani kustina. Es sarunājos kā radība sarunājas ar savu Radītāju, kā bērns ar Tēvu, kā māceklis ar savu Skolotāju, kā draugs ar draugu.
7. Palikt klusumā. Ignācijs no Lojolas saka: nevis daudzzināšana sātina dvēseli, bet lietu garīga izgaršošana. Es palieku klusumā pie tām lietām, kam ir kāda „garša”. Iniciatīva šeit pieder Dievam. Mans uzdevums ir palikt mīlestības pilnā uzmanībā.
8. Vērojumu noslēdzu apzināti. (Krusta zīme, Tēvreize, paklanīšanās, nomešanās ceļos)
9. Refleksija. Kādu brīdi ļauju piedzīvotajam „nosēsties”. Tad pārskatu laiku, izvelkot esenci, kuru pierakstu. Kur bija Dievs? (Vingrinājumu sākumā īpaši noderīgi ir arī izvērtēt arī pašu lūgšanas procesu – kas palīdzēja vairāk, kas palīdzēja mazāk, kas traucēja? )

Izvērtēšana. Mīlošas uzmanības lūgšana

Bez laika lūgšanai ar psalmu vārdiem ir noderīgi atrast arī nedaudz laika dienas izvērtēšanai. To vislabāk darīt vakarā, pirms gulētiešanas. Te var sekot sekojošiem soļiem:

1. Es pievēršu uzmanību, kā es te esmu bijis.
2. Es pievēršu uzmanību Jēzum/Dievam, cik man tas šobrīd ir iespējams.
3. Es lūdzu Viņam, lai Viņš man palīdz manu dienu uztvert drosmīgi: ar atvērtām acīm un ausīm.
4. Es iekšēji skatos, kas mani kustina no iepriekš piedzīvotā. Dieva mīlošais skatiens man atgādina, kā man pašam vislabāk skatīties uz sevi (bez kategorizētas vērtēšanas un tiesāšanas). Kā esmu apgājies ar citiem, ar sevi, ar Dievu?
5. Es īpaši pamanu tos punktus, kur esmu piedzīvojis
   • mierinājumu, iedrošinājumu, cerību, dzīvību.
   • kur esmu piedzīvojis bailes, dusmas, atstātību.
6. Es nesu pateicību par pirmo, meklēju izlīgumu otrajā, runājoties ar Dievu kā ar labu draugu vai draudzeni.

Izvērtēšanai kopumā vajadzētu aizvest pie skaidrības, kuru iespējams noformulēt vienā teikumā. Kas šajā pagājušajā dienā man var kalpot kā raugs rītdienā.

Dažas lūgšanas

Te es esmu, Dievs, Tavā priekšā – tāds, kāds esmu; ar savām ilgām, cerībām, prieku un nogurumu. Palīdzi man saredzēt to, ko Tu vēlies man atklāt. Palīdzi man sadzirdēt to, ko gribi man pateikt. Lai es varu palikt kopā ar Tevi, kā Tu esi tagad kopā ar mani. (autors nezināms)

Es nosēžos Tavā priekšā godīgs un miermīlīgs. Es atlaižu tagad savus plānus, rūpes un bailes. Es tās lieku Tavā rokā. Es gaidu uz Tevi. Tu pārņem mani ar savu Garu. Tu esi manas esamības pamats. Atver mani Tavai tagadnei, lai es dziļāk piedzīvoju, kas Tu esi un kas Tu vēlies man būt. (Dag Hammerskjōd)

Dievs, atver manas acis, dari plašu manu skatu un manas intereses, lai varu ieraudzīt to, ko vēl nezinu. Dievs, atver manas ausis, dari mani dzirdīgu un uzmanīgu, lai es varu sadzirdēt to, ko vēl nesaprotu. Dievs, dod man uzticības pilnu sirdi, ka es paļaujos Taviem vārdiem un Tavai uzticībai, ka varu adrīt to, ko vēl neesmu darījis. Es zinu, Dievs, ka pa īstam dzīvoju vien tad, kad klausos Tavā aicinājumā un ļauju tam sevi pārveidot. (Willi Lambert)

Dievs, Tu gaidi uz mani, līdz es Tev atvēršos. Es gaidu uz Tavu vārdu, lai tas mani atslēdz. Noskaņo mani uz Tavu balsi. Noskaņo mani uz Tavu klusumu. (Huub Osterhuuis)