1.nedēļa: palikt klusam

Ierosinājumi 1.nedēļai.

Psalmu rindas lasi vairākas reizes. Reizēm šeit tiks doti gan jaunais , // gan vecais Bībeles tulkojums. Vari lasīt dažādus tulkojumus, tomēr skaties, lai šī dažādība palīdzētu nevis traucētu. Varbūt var palīdzēt arī psalma konteksts. Tad būs nepieciešama Sv.Rakstu grāmata.

Lasi lēni. Klusām. Skaļi. Dažādās intonācijās. Itkā priekš citiem. Priekš sevis. Iemācies šos vārdus no galvas.

Uzraksti, kādas asociācijas tev tie raisa. Uzraksti to saviem vārdiem.

Ar prāta vētras palīdzību nonāc un paliec pie tiem psalmu vārdiem, kas tev liekas svarīgi. Pasvītro tos.

No vārdiem ej tālāk pie impulsa, kura dēļ šie vārdi tev ir svarīgi. Mēģini ar to lūgt.

Lūdz tā, kā tu spēj lūgt, nevis tā, kā nespēj.

1.nedēļa. Palikt klusam. 1.diena.

Kā izauklēts bērns ir mana dvēsele //

Mana dvēsele ir klusa kā no mātes krūts atšķirts bērns.

(Ps 131:2)

Dziesmnieks pazīst savu dvēseli. Tā viņam nešķiet nedz ienaidnieks, nedz nesapotams pagāns, nedz kāds vienaldzīgs garāmgājējs. Tā nav arī psiholoģiskās pētniecības objekts. Tas ir ieinteresēts un mīlestības pilns skats, ar kuru tas raugās savā iekšienē. " Mana dvēsele ir kā bērns, kas nomierinās mātes rokās". Dvēselei ir vajadzīgs mierinājums un drošība. "Es mierinu un klusinu savu dvēseli". (Varbūt pirms brīža to biju kaitinājis un tracinājis?). No mātes krūts atšķirts bērns – tas ir ļoti precīzi atrasts salīdzinājums, līdzība. Vai pazīstu šo sajūtu?

Atšķiršana no krūts bērnam rada nemieru, ka "vairs nav tā, kā ierasts" un nu ir jāpielāgojas nezināmajam. Ir grūti iedomāties citu kādu attēlu, kas tik ļoti sakņojas tagadnē. Tie ir pirmie soļi patstāvīguma virzienā. Tie pat nav soļi, bet tikai pirmie patstāvīgie elpas vilcieni.

Šis attēls lai palīdz no nemiera nonākt pie dziļa miera, no noguruma pie jaunas dzīvības apjausmas, no trokšņa pie klusuma. Kāds attēls tev palīdz nonākt pie šāda miera?

1.nedēļa. Palikt klusam. 2.diena.

Tu darinājis man īkstis, Tu nopini mani mātes miesās! Pateicos Tev! Cik es baismi brīnumains! Brīnišķi Tavi darbi, to zinu droši! //

Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni mātes miesās. Es tev pateicos, ka esmu tik brīnišķi radīts.

(Ps 139:13,14)

Visvairāk cilvēkus pārsteidz bērna piedzimšana. Tā tiek uzskatīta par lielu brīnumu. Psalmā pieaugušais pārdomā savu piedzimšanu un sajūt lielu pateicību par to, ka viņš ir vispār. Viņš nonāk pie secinājuma, ka tas tomēr ir Dieva darbs. Dievs ir izveidojis viņa iekšieni mātes iekšienē un tad licis attīstīties. Raugoties uz sevi dziesminieks saredz Dieva veidotu orģinālu, kas liek apbrīnot pašu Meistaru.

[1965.un 2012.gada Bībeles tulkojums lieto vārdu "īkstis". "Īkstis" = "nieres"]

Vai spēju priecāties par sevi pašu? Vai apzinos sevi kā Dieva orģinālu? Kādas sajūtas manī mostas, kad domāju par savu tapšanu?

Uzdevums apcerei: pārskatīt savu vienaldzīgo un atsvešināto attieksmi pret zemi.

Apsēžos uz zemes (ja iespējams). Noskūpstu to (vai citā veidā izpaužu savu godbijību pret to) kā Dieva meistardarbu. Skatam pieejama ir tikai šī meistardarba virspuse. Lēnām vēršu uzmanību uz tās dziļumā un iztēlē ieraugu visu kopumu. Zeme mani ir nesusi ar uzticību kā māte savā klēpī. Ļauju, lai šis uzticības spēks man stāsta par Dievu, kas ir šī labuma Avots.

1.nedēļa. Palikt klusam. 3.diena.

Mana dvēsele ir klusa savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk mana palīdzība

Ps 62:2

Tiešām, esi klusa mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība!

Ps 62:6

Šajā lūgumā lūdzējs sarunājas ar savu dvēseli un vēlas to aizvest Dieva tuvumā. Dieva tuvums nāk par labu miesai, dvēselei, garam. Dieva tuvumā dvēsele iegūst mieru un piepildījumu. Pievēršoties kaut kam citam, dvēsele pildās ar nemieru un bailēm. Vai tas jau ir klusums, kas ir ienācis manā dvēselē? Vai attiecībās ar Dievu jau strāvo dziedinājums?

Es varu vienkārši izrunāt vārdu "Dievs"... Varu šo vārdu atkartot atkal un atkal...

Varu domāt par Dievu... Kāds Viņš ir?... Tādā veidā varu mēģināt stiepties pretī Viņam...

Tomēr vienlaicīgi tas ir arī divvirzienu ceļš – dvēsele sniedzas pie Dieva un Dievs - pie dvēseles.

Kā es varu būt Dievam tuvu?

Kāda ir mana Dieva tuvuma pieredze?

1.nedēļa. Palikt klusam. 4.diena.

Tev, mana sirds, viņš saka: meklē mani! Tevi es meklēju, Kungs! //

Mana sirds turas pie Tava vārda: Meklējiet manu vaigu! Es meklēju Tavu vaigu!

(Ps 27:8)

"Īsti redzēt var vienīgi ar sirdi." – to zinām no Ekziperī grāmatas Mazais princis. Psalmists ir ļoti vērīgs pret to, ko saka viņa sirds. Viņa sirdī skan vārdi no Dieva: "Meklējiet manu vaigu!". Kur un kad sirds tos ir iemācījusies? – paliek neskaidrs. Vai ir brīdis, kad sirdī nav skanējusi šī balss – nav zināms.

Dieva tuvuma apzīmēšanai Dāvids lieto apzīmējumu "Dieva vaigs". Kā cilvēkus iepazīstam skatoties viņu sejās un klausot viņu balsīs, tā iepazīst arī Dievu. Kas ir Dieva sejā? Varbūt ir jābīstas tajā raudzīties? Vai varbūt tad, kad ieraudzīšu, tad to tūlīt pazaudēšu? Psalmistam atbilde ir skaidra: Es meklēju tavu vaigu!

Sirdī nav tikai šī tiekšanās pēc Dieva tuvuma. Sirdī ir arī tieksmes pēc citiem "vaigiem". Kad sirds tiecas pēc Dieva vaiga, tā atrod arī skaidrību un prieku. Kad sirds tiecas pēc citiem "vaigiem", tā zaudē savu skaidrību un prieku.

Vai nav tā: kad esmu nospiests, nomākts, bezcerībā, es skatos kaut kādos "vaigos" un tas nav Dievs. Kas tie man ir par vaigiem? Ko es tajos meklēju? Ko atrodu?

Kad es pārdomāju Dieva pamudinājumu viņu meklēt, kāda ir manas sirds atbilde?

1.nedēļa. Palikt klusam. 5.diena.

Tev negadīsies nekas ļauns, nedz tuvosies sērga tavai teltij, jo Viņš savien vēstnešiem pavēlēs par tevi – sargāt tevi visos tavos ceļos. //

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.

(Ps 91:10,11,12)

Psalma lasītājam tiek atklāts dārgs apsolījums: tur, kur es dzīvoju, ar mani nekas slikts nevar notikt, jo Dieva sūtīti spēki mani pasargās no piedauzīšanās. Šie spēki tiek nosaukti vārdā – eņģeļi. Eņģelis ir būtne, kas neļauj cilvēka patiesajām ilgām nogrimt nebūtībā, bet palīdz tām notikt. Eņģeļa uzdevums ir vadīt mūs aizvien lielākā Dievlīdzībā, īstenot Dieva sapni par mums.

Uz to es varu paļauties garīgi vingrinoties savā ikdienā ar Rakstiem un lūgšanu: man tiks atklāts Dieva glābjošais spēks. "Mans akmens kalns, mans patvērums, mans svētības avots, mana stiprā klints..." – šādi Dievu slavē (Ps 62) tas, kas ir piedzīvojis eņģeļa palīdzību.

Nediena netuvosies tavai teltij – telts ir tas pagaidu iekārtojums, kas palīdz dzīves svētceļojumā, ceļā pie Dieva.

1.nedēļa. Palikt klusam. 6.diena.

Kad es saucu, Tu man atbildēji, Tu darīji mani staltu, man dvēselē spēks! //

Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku.

(Ps 138:3)

Runa ir par piesaukšanu: skaļu saucienu. Psalmists runā par pagātni. Vinš atceras, ka ir bijušas tādas dienas, kurās viņš ir skaļi saucis uz Dievu pēc kādas vajadzības. Un ieguvums no šādas saukšanas bija divējāds: 1. tas neizgaisa tukšumā, tas tika sadzirdēts, 2. dvēsele tika stiprināta, tajā ieplūda drosme un spēks.

Es arī esmu Dievu uzrunājis tieši savās vajadzībās – saucis, lūdzis, jautājis... Es arī varu atskatoties pamanīt, ko šāda mana piesaukšana ir līdzējusi.

1.nedēļa. Palikt klusam. 7.diena.

Esi rimts Kungam un ilgojies pēc Viņa! //

Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu!

(Ps 37:7)

Pirmās nedēļa vingrinājumos būs pagājusi. Tās vadlīnija bija tās virsrakstā: Palikt klusam.

Palikt klusam - tas ir radošs process, kas no jauna jāsāk katru dienu. Ir dienas, kad kad tas izdodas viegli. Un ir dienas, kad tas nāk pārvarot sevī kaut ko, "atgriežoties", pakārtojot savas domas Dieva domām, savus vārdus – Dieva vārdiem. Katrā ziņa šis process ir atkarīgs no izšķiršanās to sākt: es vēlos klusuma laiku, es palieku tajā arī tad, ja man ir grūti.

Psalmists pat pieprasa: Esi kluss Kunga priekšā! Esi rimts Viņam! Tas nenozīmē tikai nerunāt, netrokšņot, bet gan daudz vairāk: mērķtiecīgu pievērstību Dievam, gatavību sagaidīt no Viņa to, kas nepieciešams rīcībai.

Tātad šim vingrinājumam ir 2 sastāvdaļas. 1 - palikt klusam, noklust. 2 – apzināties Dievu kā reāli klātesošu. Tas var būt grūti izpildāms uzdevums. Te var palīdzēt tas, ja pievēršam uzmanību tam, ko iegūst tas, kas gaida uz Kungu. Var jautāt: ko es ieguvu, kad gaidīju uz Dievu un sagaidīju? Vai varu sastādīt šādu sarakstu?

Kāda ir mana pirmās nedēļas pieredze klusuma laikos? Kas palidzēja vairāk? Kas palīdzēja mazāk?