2.nedēļa: jautāt un meklēt

Metodiskie ieteikumi

Ja vien vari, psalmus lasi skaļi, vairākkārt tos atkārtojot. Kāda intonācija ir visatbilstošākā?

Kādu iespaidu tie uz tevi atstāj? Pie kādiem vārdiem tu aizķeries?

Pamēģini iesaistīties tekstā ar visām maņām. Kādas sajūtas ir psalmistam? Kāds sirds viņa stāvoklis? Kas viņu kustina? Kāda garša ir viņam uz mēles? Kādas smaržas sajūt? Kādas skaņas dzird? Mēģini būt tajā visā līdzīgs dziesminiekam.

Kādā ķermeņa pozā viņa vārdi izskan visatbilstošāk?

Pie nespējas koncentrēties dažiem palīdz svarīgāko vārdu pierakstīšana. Tā veidojas lūgšana ar pierastiem. Tikai tad pielūko, lai lūgšana neļūst par pierakstiem, bet gluži otrādi – lai pieraksti palīdz lūgšanai.

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 1.diena.

Dievs, tu esi mans Dievs, es meklēju tevi! Pēc tevis slāpst mana dvēsele, pēc tevis tvīkst mana miesa kā izkaltusi un gurda zeme bez ūdens! //

Dievs, es meklēju Tevi, pēc tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens.

(Ps 63:2)

Tieksme pēc Dieva cilvēkā ir pastāvējusi visos laikos. Ne tikai ateists, bet arī ticīgais pārdzīvo Dieva prombūtni, apslēptību. Sausa un izkaltusi tuksneša zeme – tā ir ļoti izteiksmīga metafora. Personīgās rūpes, nedrošība, līdzcilvēku problēmas, slimības, šīs pasaules lielie jautājumi aizved cilvēku līdz stāvoklim, kur nekas nav došs, stabils, uzticams; tas ir īsts tuksnesis. Vēl tālāk ir tikai vilšanās bezdibenis.

Arī šodien cilvēki cieš dvēseles slāpes. Arī šodien ir daudz izsalkušie pēc ēdiena un dzēriena, pēc taisnīguma un miera, pēc dzīves jēgas, uzmanības, mīlestības un atzīšanas. Nevienam netīk šīs slāpes. Visi cenšas tās kaut kā remdēt, bieži bēg neapdomājot.

Dāvidam šis psalms ir radies tad, kad viņš bija Jūdas tuksnesī. 63.psalms ir tuksnesī atrastā lūgšana.

Kas no manas dzīves atbilst sausās zemes attēlam? Pēc kā slāpst mana dvēsele? Pēc kā tvīkst mana miesa?

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 2.diena.

Kā briedis alkst pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs! Slāpst mana dvēsele pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigā?

(Ps 42:2,3)

Slāpes pēc Dieva var mēģināt aizstāt ar kaut ko citu. Tās var mēģināt apklāt ar ikdienas rosību, pārgurumu, dusmām pret citiem vai kādu apsēstību. Bet iekšienē tāpat paliek dzīvas alkas pēc Dieva. Tikai ir nepieciešams ieklausīties. Krīze, dzīves pavērsiens, slimība, vilšanās, kaut kā zaudējums var apvērst visus dvēseles slāņus tā, ka parādās jauni orientieri. Tad no jauna virspusē nāk alkas pēc Dieva. Kas ar tām notiks? Vai tās atkal tiks „noraktas” jeb vai kļūs par saucienu pēc Dieva?

Tādos brīžos sauciens pēc Dieva var nesanākt tik smuks kā psalmā; svarīgāk ir, ka tas ir īsts.

Vecajā tulkojumā – „Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc pēc Dieva.” Slāpes un izsalkums pēc dzīvības tiek salīdzinātas ar brieža brēcienu. Tas ir ūdens, pēc kā slāpst cilvēka dvēsele, mīlestības un atzīšanas skaidrais ūdens, ir iegūstams tad, beidzas visa lišķēšana, pieglaimošanās, manipulācijas; kad aiz nepārbaudītām citu domām, maldīgiem priekšstatiem un klišejām par Dievu beidzot atskan neviltots dialogs ES - TU. Bieži tas ir pat neiespējami.

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 3.diena.

Cik ilgi vēl, Kungs, tu mani aizmirsīsi, cik ilgi tu slēpsi savu vaigu no manis? Cik ilgi vēl glabāšu dvēselē rūpes un sirdī raizes – tā cauru dienu?

(Ps 13:1-3a)

(vai) Kāpēc, Kungs, tu turies tālu, kāpēc paslēpies posta laikos?

(Ps 10:1)

Lūdzējs sūdzas par savas eksistences apdraudējumu. Viņš uzticas Dievam. Viņš gaida uz Dieva palīdzību. Kā viņš to dara? Sakot rūgtus vārdus. Šķiet, ka Dievu ir apklājusi tumsa. Visi labie spēki viņu ir pametuši, bet viņš ir palicis viens ar savu smago nastu, kas ir pārāk smaga vienam cilvēkam. Cik ilgi viņš to izturēs?

Šo izmisīgo jautājumu ir jautājuši tādi izcili cilvēki kā Avilas Terēze, Krusta Jānis, Kalkutas Terēze. Tas viņiem neaiztaupīja izsāpēt Dieva attālumu. Un viņiem tas mokošais nebija tik daudz šaubas par Dieva eksistenci. Drīzāk - jautājums, kā sagaidīt no Dieva impulsu dzīves grūtumu pārvarēšanai.

Cik ilgi vēl? Vai es pazīstu šo jautājumu manā dzīvē? Nopūtas , kad sagrābj pasaules sāpes un to izteikšana, kas, šķiet, nes nelielu apgaismojumu? Vai pazīstu cilvēkus ar ticības „saules aptumsuma” pieredzi?

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 4.diena.

Redzi, es kāroju tavus rīkojumus, savā taisnībā dzīvini mani! Gan es vēl atbildēšu saviem paļātājiem, jo es paļaujos uz tavu vārdu! Un es līksmošu par taviem baušļiem, kurus es mīlu.

(Ps 119:40, 42, 47)

1.psalmā cilvēks priecājās: Labi tam, kam prāts saistās pie Kunga baušļiem, kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens, kas savus augļus nes pareizā laikā.

Bībele mums ir liels dārgums, kas mūs var pavadīt visu mūžu. Tajā gan neatrodam gatavas atbildes mūsu svarīgajiem jautājumiem, receptes labai dzīvei. Bet viens gan ir skaidrs: tā dod mums uzticamus orientierus. Tā dod gaismu un patiesību mūsu ticības ceļā.

Psalmu lūdzējs ir pārliecināts, ka tas, kas šos vārdus lasa un uzņem ar patiesības mīlestību, tiks apdāvināts ar skaidrību (es atbildēšu saviem paļātājiem) un prieku (es līksmošu par baušļiem).

Vai esmu piedzīvojis Bībeles pārmaiņu spēku? Kuras Rakstu vietas ir devušas manai dzīvei virzību uz Dievu? Kuras grāmatas tuvina un kuras bloķē?

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 5.diena.

Vienu es izlūdzos no Kunga, no tā es neatkāpšos, - kaut es mājotu Kunga namā visu mūžu, kaut es raudzītos Kunga jaukumā un taujātu viņu templī.

(Ps 27:4)

No Dieva nama, Tempļa, staro kāds īpašs spēks. Lūdzējs nevar iedomāties lielāku laimi, kā dzīvot Tempļa tuvumā. Meklēt un atrast savā vidē vietu, kur labāk piedzīvot dzīvo Dievu – tas arī šodien nav nekas svešs; skaista baznīca, klusa vieta dabā, kāds īpašs stūris istabā var palīdzēt pabūt ar Dievu. Vingrinājumu prakse tomēr rāda, ka atrast tādu vietu savā apkārtnē ne vienmēr it tik vienkārši. Tomēr tas, kas ir atradis vietu, kur „raudzīties Kunga jaukumā”, vienmēr varēs tur atgriezties un tur pārdomāt dievišķos un cilvēciskos noslēpumus. Kur ir mana vieta šādām attiecībām?

„Ziniet, ka jūsu miesa ir templis Svētajam Garam!” (1.Kor 6:19) Vai tas tā ir arī man?

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 6.diena.

Pie tevis, Kungs, tveros – neliec mani kaunā nemūžam! Savā taisnībā mani glāb! Pievērs man savu ausi, steidzies man palīgā! Esi man patvēruma klints, esi droša pils, kur paglābties! Tavā rokā es nododu savu garu.

(Ps 31:1-3, 6a)

Dievs ir dzīves gaismeklis, kompass, pestīšanas enkurs. Viņš dod dzīvei virzienu un drošību. Uz viņu var paļauties. Kurš gan negribētu atrast tādu partneri savai dzīvei? Kādu, kas pievērš savu ausi. Kādu, kam ir laiks uzklausīt. Kādu, kas ir uzticams. Kādu, ar kuru var rēķināties katrā situācijā. Kaut ko tādu var sagaidīt tikai no ļoti laba drauga vai draudzenes. Ar īstu draugu nav jābalansē. Īstam draugam var uzticēt visu. Pat lūdzot neiespējamo, viņš paliks uzticams; viņam var uzticēt sevi pašu.

Dievs ir uzticamais draugs, drošā pils, klints. Viņš ir uz uzticības vērts un cienīgs. „Tavā rokā es nododu savu garu!” Par kuru cilvēku varētu teikt kaut ko līdzīgu?

2.nedēļa. Jautāt un meklēt. 7.diena.

Kungs, ķēniņš priecājas par Tavu spēku. Cik ļoti viņš gavilē par Tavu palīdzību! Ko viņa srds kāroja, to Tu viņam esi devis, un Tu neesi viņam liedzis, ko lūdza viņa lūpas. Viņš izlūdzās no Tevis dzīvību, Tu viņam devi ilgu mūžu, lai viņš pastāvētu mūžīgi. Tu dari viņu pašu par svētību uz laiku laikiem, Tu liec viņam sajust prieku Tava vaiga priekšā.

(Ps 21:2-4,5,7)

2.nedēļu vadīja virsraksts „Meklēt un jautāt”. Tajā bija psalmu rindas par bezspēcību, šaubām,izmisumu, atstātību. Tāpat kļuva skaidrāks arī tas, ka pastāv vieta, kur patverties; tā ir iedibināma Dieva tagadnē. To dziesminieks ir atradis baušļos, Templī, Dieva norādījumos, patiesībā. Šajos punktos Dievam var uzticēties pat vairāk kā uzticamiem cilvēkiem.

[Latviešu valodā nepārāk bieži lietots vārds „gavilēt” nozīmē prieka pilnu sajūsmas izpausmi kliedzot, saucot vai dziedot. Gavilēšana var tikt ietērpta vārdos un tā var būt arī neartikulēta; arī zīdainis spēj gavilēt.]

Ķēniņa psalms izsaka prieku par to, ka Dievam nav svešas cilvēka sirds ilgas, Viņš vēlas tās piepildīt un padarīt par svētību „uz laiku laikiem”. Tam nosacījums ir šāds: „Kas meklē, ...tas atrod. Kas klaudzina, ... atvērs. Un ikviens, kas lūdz, ...tas saņems.”

Esošā pieņemšana un nogaidīšana arī var piederēt pie šī nosacījuma.

Kāda ir mana pieredze pagājušajā nedēļā „meklējot un jautājot”?